Dažreiz ir tā, ja jūs no kaut kā izvairāties, tas noved pie tā, ko visvairāk vēlējāties.

Nedēļām un mēnešiem ejot, mēs sākām justies aizvien komfortablāk, esot kopā ar Vigenu. Viņš ievēroja mūsu noteikumus un centās nepārkāpt mūsu robežas. Jana pamazām bija pieradusi pie manām fantāzijām. Sekss mums ar sievu bija kļuvis nerātnāks un man ļoti patika šī Janas puse. Es ļoti uzbudinājos, kad pa svētdienas rītiem pamodos un Janas nebija. Es viņu pacietīgi gaidīju. Viņa vienmēr atgriezās vienā no Vigena lielajiem t-krekliem. Sekss ar Janu mums šajās dienās bija vislabākais.

Jana aizvien vairāk pierada pie Vigena locekļa. Viņa zināja kā garšo Vigena locekļa katrs centimetrs. Viņa jau neskaitāmas reizes bija norijusi Vigena spermu. Bija pagājusi ziema un tuvojās vasara. Vigens ļoti fanoja par Rīgas Dinamo, izslēgšanas spēlēs, pirmajā kārtā viņiem pretī stājās Sanktpēterburgas SKA. Rīgas Dinamo jau bija uzvarējusi trīs spēlēs un bija nepieciešama tikai viena uzvara, lai tiktu otrajā kārtā.

“Jums, Rīgas puišiem, vienmēr patīk sapņot.” Es pasmējos par Vigenu, zinot, ka viņš bija uzaudzis Rīgā.

“Parasti es spēles skatos ar draugiem, bet ja vēlies, izšķirošo spēli varam paskatīties pie jums.” Vigens viltīgi noteica, tad piebilda. “Blat! Tā arī darīsim, es atnākšu pie jums un Jana varēs sēdēt kopā ar Dinamo fanu, lai beidzot redzētu, kā izskatās īsts uzvarētājs. Noslēgsim draudzīgas derības!” Vigens iesmējās.

“Labi, darām tā, gribu redzēt sarūgtinājumu tavās acīs!” Sakrustojis rokas uz krūtīm es noteicu.

“Lieliski, darījums noslēgts, tiksimies pie jums pirms spēles.” Vigens jautri noteica.

Pienāca izšķirošais vakars. Jana gatavoja uzkodas, es redzēju, kā viņa paņēma tālruni, kaut ko uzrakstīja un nosūtīja.

“Es tikko uzrakstīju Vigenam, ka viņš var ierasties pulksten 18:00. Vai būs labi?” viņa jautāja.

“Protams.” Es noteicu.

Ienāca Vigens ģērbies šortos un Rīgas Dinamo kreklā. Viņš plaši smaidīja.

“Blat! Es nevaru sagaidīt, kad redzēšu kā Rīgas Dinamo sados pa pakaļu tiem Sanktpēterburgas SKA!” Viņš iesaucās. Rokā viņam bija alus sešpaka.

“Tas ir jauki, ka tu kaut ko arī atnesi,” teica Jana, cenšoties būt sirsnīga saimniece.

“Aliņš? Tas ir tikai man,” Vigens iesmējās. “Gluži kā tava skaistā mutīte!” Vigens ķircināja Janu.

Mēs ar Janu tikai saskatījāmies, Janu vēl joprojām pārsteidza Vigena rupjums. Vigens atkal iesmējās. Rupeklis. Tieši pirms spēles mēs uzklājām uzkodas un Jana atnesa dzērienus no virtuves.

“Tātad, Jana. Vai tu esi gudrāka par savu vīru un fanosi par Rīgas Dinamo?” Vigens jautāja.

Jana man pasmaidīja, “Nu, es pārāk labi nepārzinu sportu, bet zinu kas ir Sandis Ozoliņš, tāpēc es par viņu!”

Mani mazliet uzbudināja fakts, ka Jana nostājās Vigena pusē. Viņa mazliet meloja Vigenam, ka nepārzina sportu. Jana diezgan bieži skatījās Rīgas Dinamo spēles.

Vigens man uzvaroši pasmaidīja, “Rīgas Dinamo faniem ir jāsēž te.” Un ar roku pasita sev blakus uz dīvāna.

Jana uzmeta man seksīgu skatienu, es skatījos viņai pretī un domāju, ko sieva darīs. Jana lēnām piecēlās un devās pie Vigena. Viņa bija tērpusies īsā topiņā un džinsu šortiņos, apģērbs lieliski izcēla Janas seksīgo augumu. Ejot Jana seksīgi šūpoja savu gurnus. Viņa zināja, ka mans skatiens ir pievērsts viņai. Jana apsēdās blakus Vigenam un mazliet pieglaudās pie viņa. Tas mani uzbudināja vēl vairāk.

“Tātad, Paul! Uz ko saderēsim?” Vigens jautāja, apliekot roku manai sievai un apskaujot. Jana ar nerātnu smaidu sejā paskatījās uz manis.

“Es lieku 100 eiro uz SKA uzvaru!” Es noteicu, jūtot kā asinis pieplūst manai kājstarpei.

“100? Es negribu tavu naudu. Nauda man nav svarīga, tās man ir pietiekoši. Varam darīt tā, ja SKA uzvarēs es tev došu 5000 eiro.”

Mēs ar Janu nebijām pārāk bagāti, bet naudas mums pietika. Abiem bija darbs, bērnu nebija. Bet 5000 eiro, bija 5000 eiro, tas uzreiz pievērsa mūsu uzmanību.

“Un, ja uzvarēsi tu?” Es jautāju.

“Ja, uzvarēšu es, es tāpat tev došu 1000 eiro… bet es vēlēšos vēlreiz ar pirkstiem padrāzt tavu sieviņu.” Vigens man uzsmaidīja, turpinot apskaut Janu.

Mēs ar Janu skatījāmies viens uz otru. Viņa bija šokēta, bet nekustīgi sēdēja Vigena apskāvienā. 1000 eiro, par to, ko viņš jau bija darījis, bet sen.

“Tā ir liela likme. Kas tev no tā?” Es šauboties jautāju.

“Jā,” Jana piebilda, “kas tev no tā?”

Vigens pagriezās pret Janu un ieskatījās viņas zilajās acīs, “Godīgi sakot, lai arī kā man patīk tavs sniegtais minets, es nespēju pārtraukt domāt, par tavu karsto pežiņu. Es vēlos to atkal! Un totalīzatoros tiek uzskatīts, ka vinnēs SKA!” Vigens uzsmaidīja.

Paskatoties uz Janu es jautāju, “Ko domā, mīļā? Vai derēsim?”

Istabā valdīja klusums, ja neskaita TV. “Nu, labi.” Jana maigi atbildēja.

Vigens smaidīja, bet Jana atkal ierunājās, “Ar vienu nosacījumu.”

Vigens paskatījās uz Janu, “Kādu?”

“Ja, uzvarēs SKA, tu dosi ne tikai naudu. Tev būs jāsēž un jāskatās, kā es sniegšu pirmo minetu savam vīram.” Jana pasmaidīja ar nevainīgu skatienu.

Es ar Vigenu bijām pārsteigti par šo papildinājumu. Jana seksīgi smaidīja Vigenam, tas lika viņam domāt tikai ar savu locekli. Jana turpināja, “Es jau sen vēlējos to dāvāt vīram, bet gaidīju īpašu dienu un izdevību. Es vēlos, lai arī tu to pavērotu no malas.”

Es plati smaidīju un atliecis galvu smējos, “Es noteikti piekrītu!!!”

“Sarunāts.” Vigens noteica sakostiem zobiem. Viņš iekšēji lūdzās, lai Dinamo viņu nepieviļ.

**************************************************************

Pirmā trešdaļa bija kā pa viļņiem, mēs sarunājāmies un uzmundrinājām katrs savu komandu. Mēs kopā pat smējāmies par stulbajām reklāmām. Otrajā trešdaļā SKA izvirzījās vadībā uz diviem vārtiem. Vigens gandrīz izlēja savu alu, kad mēs ar Janu priekā iekliedzāmies. Jana pieskrēja man, lai mani apskautu un noskūpstītu. Viņa apskāva mani un es saspiedu viņas dibentiņu. Mēs kopā iekārtojāmies dīvānā. Mēs jau manāmi iereibām un sākās netīras sarunas.

“Labāk iekārtojies ērtāk, Vigen!” Es smējos, “Tā ir lieliska vieta, no kuras tu varēsi vērot mani ar Janu!”

Jana iesmējās, kad Vigens klusēja malkojot savu alu. Jana viņam pamāja un atkal smējās. Cilvēks, kuram vienmēr bija ko teikt, beidzot klusēja. Mēs ar Janu skūpstījāmies. Tas vilkās veselu mūžību, mums bija tik labi.

Beidzot Jana pārtrauca mūsu skūpstu, “Es nevaru sagaidīt, kad aplaimošu tevi, mīļais.” Jana teica svinīgā tonī, tik skaļi, lai Vigens to dzirdētu.

“Jā, Vigens zaudēs savu privilēģiju,” es smējos.

Pēc otrās trešdaļas, eksperti studijā sprieda, cik grūti Dinamo būs pārspēt SKA. Vigens klusēja. Jana bija iesēdusies manā klēpī. Es intensīvi malkoju savu dzērienu. Es sajutu Janas smaržu un dziļi to ieelpoju. Vigens tikai šķielēja uz mums un es par to smējos. Es piemiedzu Vigenam ar aci, viņš man rupji parādīja vidējo pirkstu.

“Mīļā, es nevaru vien sagaidīt, kad jutīšu tavu mutīti uz sava locekļa. Es tikai par to vien spēju domāt.” Es skaļi teicu.

Janas smaids kļuva plašāks un viņa teica, “Jā un varbūt tu iegūsi daudz vairāk par minetu, mīļais.”

“Mmmmm…., kas tev prātā?” Es klusi jautāju.

Jana tikai piemiedza man ar aci, “Es ceru, ka SKA vinnēs! Mēs dāvāsim Vigenam neaizmirstamu šovu!”

Pirms trešās trešdaļas sākuma, Jana pieliecās man pie auss un čukstēja, “Es iešu augšā, lai sagatavotos tev.” Viņa izlēca no mana klēpja un jau devās augšup pa kāpnēm. Viņa izskatījās tik iekārojama. Vigens klusēja un tikai vēroja Janas perfektā dibentiņa kustības, kamēr viņa devās augšup.

Jana ātri ienāca guļamistabā, paņēma savu vakara zīda halātu un nolika uz gultas. Viņa ieslēdza relaksējošu mūziku tālrunī, ātri noģērbās un devās dušā. Viņa noskuva visu, lai būtu ideāli gluda. Pēc dušas sekoja matu ieveidošana un kosmētika. Viņa uzkrāsoja lūpas, lai tās izceltu. Jana bija skaista, gudra, gādīga un laipna sieviete. Apvienojot to ar viņas seksuālo pievilcību un modes izjūtu, viņa bija neaprakstāma. Jana tiešām varētu iegūt jebkuru vīrieti, kuru gribētu.

Viņa smaidīja skatoties uz apģērbu, kuru bija izvēlējusies. Pirms viņa uzvilka garās zeķes, zeķturīti ap vidukli, viņa piestiprināja zeķturīti zeķēm. Tad Jana uzvilka pieskaņotu, melnu, mežģīņotu krūšturi, kurš mazliet piepacēla viņas skaistās krūtis. Jana uzvilka melnas augstpapēžu kurpes, kuras bija pieskaņotas viņas veļai un apstājusies spoguļa priekšā, novērtēja visas detaļas. Viņa bija gatava. Jana uzvilka melno, īso vakara zīda halātiņu, apsēja jostu un ar nepacietību un uzbudinājumu devās pie vīriešiem.

Trešā trešdaļa bija pāri pusei, kad Jana atgriezās. Kad Vigens ieraudzīja Janu viņam burtiski atvērās mute. Klak, klak, klak. Dzirdēju Janas kurpīšu papēžus sitamies pret grīdu un es pamanīju Vigena reakciju. Mūsu priekšā bija blonda dieviete. Augstpapēžu kurpēs, slaidās kājas melnās zeķēs, varēja redzēt zeķturīša prievītes, kuras turēja zeķes. Melnais, zīda halātiņš knapi piesedza viņas dupsi. Tas bija apsiets ap vidukli un izcēla Janas skaisto figūru.

Varēja redzēt cik labs ir viņas garastāvoklis. Jana pienāca man klāt, satvēra manu seju un kaislīgi mani noskūpstīja. Vigens vēroja, kā viņas halātiņš piepacēlās, kad Jana pieliecās, lai mani noskūpstītu. Varu derēt, ka viņš redzēja viņas noskūto mincīti, bet to zināja tikai Jana un viņš.

Pārtraukusi skūpstu, viņa pasmaidīja un teica, “Izskatās, ka Dinamo joprojām zaudē, vai jums kaut ko ieliet?”

*********************************************************

SKA joprojām bija divu vārtu pārsvars, uzvara bija garantēta. Jana nolēma paķircināt Vigenu.

“Mīļais! Es gaidu ar nepacietību, kad tev dāvāšu pirmo minetu. Esmu tik daudz iemācījusies. Tev būs ļoti labi. Ak! Atvaino, Vigen, es aizmirsu, ka tu klausies.” Jana ķiķināja.

Es iesmējos, es biju sajūsmā. Beidzot, sieva dāvās man minetu un tas būs ļoti labs. Vigenam būs jāskatās, tas viss mūs ar Janu ļoti uzbudināja.

SKA pieļāva kļūdu un zaudēja vienus vārtus. Dinamo sāka spēlēt aktīvāk, vēl bija laiks. Mums ar Janu abiem bija tikai viena doma. “Tas nenotiks! Tā nevar notikt!”

Vigens bija pārsteidzoši kluss, viņš cerēja, ripa pie Dinamo un vāaartiiii. Trešdaļa bija beigusies. Papildlaiks. Mēs ar Janu klusējām. Mēs neticējām savām acīm. Kā tas varēja notikt?! Mēs nervozi skatījāmies viens uz otru, mūsu pārliecība bija zudusi. Vigens bija atplaucis, bet ļoti nervozs. Emocijas bija pārpildījušas istabu.

Vigens paskatījās uz mani. Es daudz dzēru. Tiklīdz sākās papildlaiks es jau biju stipri piedzēries. Emocijas un dzēriens sāka padarīt mani ļenganu un miegainu. Jana paskatījās uz mani, “Paul. Vai tev viss labi?”

“Jā, tikai nedaudz noguru, viss būs labi.” Es pasmaidīju.

Jana pamāja ar galvu, bet izskatījās satraukta. Viņa pievērsās spēlei. “Vai man atkal to nāksies darīt ar Vigenu?” Viņa nervozi domāja, “Vismaz vīrs būs klāt, varbūt tas viņu uzbudinās?” Viņas sirds mežonīgi sitās.

Ripa pie Dinamo, vārti!!! Dinamo un Vigens bija vinnējuši. Es jau praktiski gulēju, manas acis bija miglainas. Līdz ar beigu sirēnu es aizmigu.

“Nu ko, tu uzvarēji Vigen,” nopūtās Jana. Tad viņa pamanīja, ka es guļu. “Priecājos, ka Pauls guļ un neredz, kā tu priecājies.” Jana vēlreiz nopūtās un sakrustoja rokas.

“Ha!” Vigens iesaucās. “Esmu gatavs tagad saņemt savu balvu. Un ja Pauls ir parubījies, tā ir viņa paša vaina!”

“Paul?” Jana mani iedunkāja. Bet es biju cieši iemidzis.

“Varbūt mēs to varam atlikt uz citu dienu? Pauls būs sarūgtināts, ja nevarēs skatīties,” Jana godīgi lūdza.

Vigens paskatījās uz Janas skaisto seju un pavedinošo tērpu. Viņš šoreiz nelaidīs viņu vaļā.

“Derības ir derības! Jūs abi piekritāt!”

“Uh, nu labi! Vienkārši… dod man laiku, lai pārģērbtos. Tas bija domāts manam vīram.” Jana piecēlās no dīvāna, uzmeta man skatienu un devās augšup. Pēc dažām sekundēm arī Vigens piecēlās un pasmaidīja skatoties uz mani. Ja es būtu nomodā, es redzētu vīrieša smaidu, kura sapņi piepildās. Tad klusi viņš sekoja Janai.

Jana bija vannas istabā, kad izdzirdēja, ka atveras guļamistabas durvis. Viņa iedomājās, ka tas varētu būt es, varbūt esmu pamodies. Viņa ieskatījās mūsu guļamistabā, manis tur nebija, bet mūsu laulības gultā sēdēja Vigens. Mūsu gultā!!! Tas Janai šķita, tik ļoti nepareizi, it sevišķi, ja es guļu lejā.

“Ko tu te dari?” Jana čukstēja, it kā es viņus klausītos.

“Un kā tev liekas?” Vigens atliecās un ar rokām atbalstījās gultā.

“Tu vēlies to šeit?!!” Jana neticīgi jautāja. Viņa skatījās tieši uz Vigenu, tad pamanīja, ka Vigena bikšu priekša ir sacēlusies uz augšu. Viņas acis pielipa tai. Viņai siekalas sāka piepildīt muti un viņa tās norija. Jana nolaizīja lūpas. Kāpēc viņa bija tik ļoti izsalkusi pēc viņa locekļa?

“Jā, kādēļ ne? Tas būs tik uzbudinoši, to darīt šeit gultā, kur tu guli ar vīru un atstāj savu veļu apģērbtu. Tu tajā esi tik seksīga.” Vigens valdonīgi teica.

“Nu… es nezinu. Tas ir tik nepareizi. Mums ir arī viesu istaba?” Jana mēģināja ieteikt.

“Nē! Šeit. Derības ir derības un es netaisos gaidīt.” Vigens norādīja uz savu bikšu priekšu.

Jana kaut ko neapmierināti nomurmināja, bet tomēr piegāja viņam klāt un nometās ceļos šī rupjā vīrieša priekšā. Interesantākais bija tas, ka Jana jutās ļoti komfortabli tagad uz ceļiem viņa priekšā. It kā tā būtu viņas vieta. Jana klusējot mēģināja novilkt Vigena šortus.

“Pagaidi. Es vēlos kaut ko pamēģināt.” Viņš piecēlās Janas priekšā, kamēr viņa skatījās uz Vigenu. Viņš atpogāja savus šortus, bet rāvējslēdzēju atstāja neatvērtu. ”Izvelc manu locekli, bez rokām.”

Jana bija neizpratnē, kā to izdarīt?

“Tu esi gudra meitene, izdomā.” Viņš paziņoja.

Jana noliecās uz priekšu, viņa bija samulsusi, kā to izdarīt. Tad viņa paliecās un iekodās rāvēj slēdža mēlītē un pavilka to lejup. Jana jau tagad juta Vigena milzīgā locekļa siltumu. Viņa paskatījās uz Vigenu, “Vai šādi?”

Viņš tikai pamāja ar galvu. Jana bija laimīga, ka dara visu pareizi un turpināja. Viņai patika izaicinājumi. Tas pat bija jautri. Viņa pati mēģināja izdomāt, kā izdabūt to milzīgo locekli. Viņa ar muti pavilka Vigena šortus uz leju, viņa lielais vēders palīdzēja šortiem nokrist uz grīdas.

Jana zināja, ka ir tuvu sava mērķa sasniegšanai. Viņa iekodās Vigena apakšbiksēs un novilka tās. Viņa loceklis izlēca un kļuva brīvs. Viņas acu priekšā tas izskatījās ļoti iespaidīgs. Viņa bija gatava pielietot savas prasmes. Varēja redzēt, kā loceklis pulsē, Jana juta, kā viņas sirdzpuksti ar to sinhronizējas. Viņa pieliecās tuvāk un paņēma to mutē. Viņa sāka to kaislīgi sūkāt, lai sniegtu apmierinājumu. Vigenam bija citi plāni. Viņš mazliet izbaudīja Janas mutīti uz sava locekļa, līdz beidzot apturēja šo procesu.

“Lai kā man patiktu tava mute, es šodien tevi drāzīšu. Nemēģini izvairīties no derībām.” Viņš lēnām teica.

Jana klusēja. Viņa vienīgi vēlējās, lai šis milzenis beigtu priekš viņas. Par pārējo domās pēc tam.

Vigens atrāva savu locekli no Janas mutes. Viņš iesēdās mūsu laulības gultā, tā it kā tā būtu viņa. Viņš pamāja Janai ar smīnu sejā, liekot viņai piebiedroties. Jana noslaucīja siekalas no mutes. Jana paskatījās uz Vigenu un iedomājās, viņai ir pievilcīgs vīrs. Lieliski draugi un ģimene. Ko viņi visi domātu, ja redzētu Janu kopā ar Vigenu? Varbūt, ja viņi redzētu Vigena locekli viņi saprastu Janu. Katru reizi, kad Jana redzēja Vigena locekli, tas viņu pārsteidza. Viņa domāja vai ir priecīga, ka Vigens uzvarēja.

Nepārtraucot acu kontaktu viņa atsēja halātiņa jostu un pavēra to vaļā, viņas sirds strauji sitās. Jana noņēma halātiņu no pleciem un ļāva tam nokrist uz grīdas. Vigena priekšā viņa palika mežģīņotajā krūšturī un zeķēs kuras turējās pie zeķturīša. Vigens izbaudīja šo skatu, kā Janas ķermenis mirdzēja guļamistabas intīmajā gaismā. Viņai nebija apakšbiksīšu. Jana kādu brīdi tā stāvēja, vērojot Vigena reakciju un kļuva aizvien uzbudināka redzot uguntiņas viņam acīs. Vigena milzīgais loceklis bija piebriedis un pilnībā izslējies.

“Bļat, tu esi tik seksīga. Uzkāp!” Vigens teica.

Jana iekāpa gultā un pārlikusi kāju pāri apsēdās uz Vigena augšstilbiem. Janas acis aizmiglojās no iekāres un viņa sajuta, kā Vigena loceklis atspiedās pret viņas vēderiņu.

“Parūpējies par to!”

Jana pamāja. Viņas galva reiba no uzbudinājuma.

“Gribi pamasēt savu pežu gar to?”

Jana maigi atbildēja, “Jā…”

“Noskūpsti mani tā, kā vīru skūpstīji spēles laikā. Mēs nekad tā neesam skūpstījušies.”

Jana pakratīja galvu, “Es nevaru… tas nebūs pareizi.”

“Vari, vari, jo tu būsi mana!” Vigens ar abām saujām satvēra Janas dupsi un pievilka viņu sev klāt.

Jana juta Vigena karsto ķermeni pie sava. Jana pieglaudās Vigena spalvainajām krūtīm, viņa juta kā viņš spaida viņas dibentiņu. Sajūtas bija ļoti labas. Viņa iekoda lūpā un skatījās Vigena sejā. Viņš savilka savas lūpas skūpstam. Jana pielika savu seju Vigena sejai. Sajūtot Vigena lūpas pie savām, Janas ķermeņa ķīmija sāka darboties. No sākuma pieklājīgie skūpsti kļuva aizvien kaislīgāki un kaislīgāki. Vēl kaislīgāki. Vigens nepārtraucot skūpstus novilka Janu guļus un uzgūlās viņai virsū. Viņa loceklis dziļi iespiedās Janas vēderiņā. Viņi kaislīgi skūpstījās mūsu laulības gultā. Jana smagi ieelpoja un uz brīdi apstājās.

“Tu esi nelietis…,” viņa čukstēja. Jana nolaizīja Vigena lūpas un tad turpināja skūpstu.

Jana gultā slīdēja aizvien augstāk, līdz Vigena loceklis bija starp viņas dupša vaigiem. Vigens nekavējoties saspieda Janas dibentiņu ap savu locekli. Jana sāka kustināt savu dibentiņu, masējot Vigena locekli. Šajā laikā viņu skūpsts netika pārtraukts. Vigena loceklis bija ieņēmis pozīciju paralēli starp Janas mincītes lūpiņām. Viņas ķermenis dega. Viņa juta kā Vigena loceklis atdala viņas kaunuma lūpiņas. Jana sāka berzēt savu klitoru gar Vigena milzīgo stieni.

Viņa skaļi vaidēja, “Bļāviens. Esmu tik mikla, Vigen. Mmmm.”

Vigenam to nevajadzēja teikt, viņš juta kā viņa loceklis pārklājas ar Janas mincītes miklumu. Viņš juta, ka loceklis kļūst slidenāks. Jana bija ļoti uzbudināta. Vigens zināja, ka viņa tagad vairs nespēj domāt ar prātu. Viņš piespiedās Janai ciešāk un apstājās. Tad mazliet atgrūdās no Janas. Viņa guļot uz muguras skatījās uz Vigenu. Viņš lēnām sāka slidināt locekļa galviņu gar Janas kaunuma lūpām. Jana skaļi vaidēja. Jana piepacēla un pavēra savas kājiņas, viņas papēži karājās gaisā. Viņa uzmeta skatienu Vigena loceklim, tas bija tik resns ar izspiedušām vēnām un mirdzēja no viņas sulām. Vigens ar vienu roku turēja savu locekli un ar otru masēja Janas ķermeni. Viņš juta Janas ķermeņa karstumu.

“Esmu tik mitra…,” viņa čukstēja.

“Bļat, jā un ļoti.” Viņš pasmaidīja un atkal ar locekli sāka masēt Janas kaunuma lūpiņas. Jana vaidēja. Viņa ar rokām aizsedza seju un izbaudīja šīs sajūtas.

Pēc dažām minūtēm viņa sadzirdēja, ka Vigens jautā, “Vai tu esi ziņkārīga?”

Jana noņēma vienu roku no sejas, “Ko?”

“Tu negribi uzzināt, kā viņš jutīsies tevī?” Vigens teica vēlreiz paberzējot savu locekli gar Janas kaunuma lūpiņām.

“Izbeidz to…,” dziļi ieelpojot viņa nočukstēja, “… un nē. Man ar vīru ir lieliska intīmā dzīve.”

“Ne to es tev jautāju. Vai tu esi ziņkārīga?” Viņš turpināja berzēt locekli gar Janas lūpiņām.

Janas ķermenis gandrīz vai dega. Viņa sāka elpot dziļāk un lēni teica, “Es melotu, ja teiktu, ka neesmu par to domājusi, bet… godīgi sakot, tas mani biedē. Tu esi pārāk liels. Man sāpētu. Un es esmu precējusies. Es nevēlos to nodarīt Paulam.”

Vigens klusi iesmējās par šo atbildi. “Patiesais iemesls, kas tevi biedē ir tas, ka tu baidies, ka tev tas ļoti patiks. Ka tas būs labāk, nekā tev ir ar vīru. Tev iepatiksies tik ļoti, ka katru vakaru tu skriesi pie manis. Tu nepievilsi savu vīru. Iespējams viņš to vēlas vairāk kā tu. Viņš zina, ka es spēšu tev dāvāt nekad nebijušas sajūtas. Viņš tevi mīl, tādēļ vēlas, lai es tevi izdrāžu.”

Tuvojoties savas mazās runas beigām, Vigens sāka berzēt savu locekli aizvien intensīvāk gar Janas kaunuma lūpiņām. Jana pastiepa roku un mēģināja apturēt Vigena locekļa kustības, viņa sajuta cik tas ir mitrs no viņas sulām. Cik gan viņa bija uzbudināta.

“Ahhh… Mums to nevajag darīt.” Likās, ka viņa strīdējās pati ar sevi par Vigena vārdiem.

“Tu man tik ļoti uzbudini.” Vigens teica, kāri glāstot Janas ķermeni.

“Mmmm, bļin, tu mani arī,” Jana godīgi teica. “…. bet mums nevajadzētu.”

Vigens viņu ignorēja un turpināja ar savu locekli glāstīt Janas mincīti. Jana bija ļoti karsta un nosarkusi un tas tikai pastiprināja Vigena iekāri. Janas āda mirdzēja un viņas ķermenis apakšveļā bija kā dāvana.

“Tava pežiņa ir radīta man. Es tevi zinu. Mēs abi zinām, kas tu esi. Un cik ļoti tu gribi manu pimpi.” Vigens teica sakostiem zobiem.

Jana nezināja ko teikt. Pēc mēnešiem ilgas spēlēšanās ar Vigena locekli, viņa juta, ka Vigena vārdos ir taisnība. Jana atlaida roku no Vigena locekļa un atspieda abas rokas pret Vigena dūšīgo vēderu. Vigens sāka spiest sava resnā locekļa galviņu viņas spraudziņas virzienā. Janas mitrās kaunuma lūpiņas sāka pašķirties. Vigens skatījās Janas zilajās acīs. Viņas iekāres skatiens šķita sevišķi spēcīgs.

“Mums nevajadzētu,” viņa teica mēģinot saņemties.

Jana paskatījās lejup un redzēja, kā Vigena masīvais loceklis cenšas izplest viņas kaunuma lūpiņas. Janas mute drebēja to redzot. Viņa smagi elpoja, tik tikko spējot domāt. Viņu sajauktās sulas plūda lejup pa Janas dupsi.

“Ļauj man,” viņa teica, pastiepjot vienu roku uz leju un satverot Vigena locekli. Viņa pavērsa to perpendikulāri savai spraudziņai. Vigens turpināja šūpot savus gurnus. Jana juta, kā Vigena loceklis paplēš viņas kaunuma lūpiņas vairāk. Viņa bija kā piedzērusies no iekāres, viņi abi bija. Vigens nespēja sevi apturēt. Viņi abi vēroja, kā locekļa galviņa paver Janas kaunuma lūpiņas.

“Vigen. Tas ir nepareizi.”

Vigens uz brīdi izvilka locekļa galviņu, tad atkal uzspieda, nu jau mazliet dziļāk. Sajutusi kā tiek izstiepta, Jana nopūtās, “Vigen… tas nav.. pareizi…”

Vēl viens grūdiens un vēl dziļāk. “Mmmm, bļin. Vigen… mums nevajadzētu,” Jana nepārliecinoši iesaucās.

Vēl dažas kustības, gulta kļuva slapja no viņu sulām. Jana turpināja turēt vienu kāju zem augšstilba, bet otru kāju turēja Vigens. Viņi abi strauji elpoja un viņu sirdis neprātīgi sitās. Ar lēnu kustību viņš ievadīja locekļa galviņu un vēl mazliet no kāta Janā, liekot Janas ķermenim noraustīties no baudas.

“Mmmmm, Vigen! Tu esi tik liels!” Viņa iekliedzās atmetusi galvu atpakaļ, sajūtot kā viņas ķermenis līksmo, par notikušo. “Bļin, tu esi manī,” viņa noelsās skatoties uz Vigena daļēji ievadīto locekli.

“Vigen, tas ir tik nepareizi,” Jana čukstēja, bet turpināja turēt savas kājas pavērtas.

Vigens satvēra Janu aiz zoda un dziļi ieskatījās viņai acīs, “Saki man, ka vēlies, lai es pārtraucu!”

Jana iekoda apakšlūpā, bet neko neteica. Lēnām Vigens slīdēja dziļāk manas sievas mincītē.

“Bļāviens! Tas ir tik liels,” Jana pateica īsā elpas vilcienā. Viņai likās, ka koka celms viņu sašķeļ, bet nē, tas bija armēnis Vigens. Viņi juta viens otra siltumu caur savienotajiem mīlas orgāniem. Janas mincītes sienas stiepās plašāk, lai vairāk viņu ielaistu sevī. Viņi abi to alka, bet Janas ķermenis gribēja to vairāk.

Vigens izvilka locekli gandrīz pilnībā ārā, tad ātri devās atpakaļ. Viņš to atkārtoja vairākas reizes lēni paātrinoties. Pagaidām Janā bija bijusi tikai puse no locekļa.

“Vigen. Lūdzu… lēnāk. Bļin! Tu saplēsīsi mani!” Jana nevaldāmi vaidēja.

“Es tevi tikai iesildu, mazā, mēs vēl neesam īsti sākuši.” Viņš runāja patiesību.

Jana neatbildēja, viņas ķermenis sāka zaudēt kontroli. Viņa nekad nebija ko tādu jutusi. Vigens lēnām pieradināja Janas mincīti pie sava locekļa. Pat šajā lēnajā tempā pietika ar dažiem brīžiem, lai Jana sasniegtu orgasmu.

“Mmmmm, jā!” Jana vaidēja. Viņa juta cieto locekli sevī. Juta savu miklumu. Viņa juta Vigena rokas uz sava ķermeņa un mūsu laulības gultu zem tā. Janas acu zīlītes bija tik plašas, ka istabas vājā gaisma šķita spilgta, kā dienas vidū.

“Ooohhhh, jā!” Jana drebēja zem Vigena, kad orgasms sagrāva viņas prātu. Viņas kājas viegli trīcēja, kad viņa beidza uz Vigena locekļa. Tas bija ātrākais orgasms, kāds viņai jebkad bijis un noteikti viens no spēcīgākajiem.

“Ha ha. Jā! Bļat, tavs pežuks ir tik ciešs.” Vigens čukstēja, skūpstīdams Janas kaklu viņas orgasma laikā.

Vigens juta, kā Janas ķermenis turpināja mazliet trīcēt. Janas elpa bija mazliet saraustīta, viņai bija vajadzīgs brīdis, lai atgūtos.

“Tu, nelieti… tu pārkāpi noteikumus! Ko es teikšu Paulam?” Jana skaļā čukstā nošņāca. Vigens joprojām bija viņā.

“Tev jāpastāsta patiesība – tu gribēji manu pimpi un es tevi ātri apmierināju. Man vienalga. Apgriezies un nostājies uz ceļiem!” Vigens pavēlēja izvelkot no viņas locekli.

“Tu domā, ka es atkal atdošos tev? Tā bija kļūda. Mums tas jāizbeidz.” Jana pagriezusies uz sāniem noteica.

“Bļat, tev taču patika. Kāpēc dusmojies?”

Jana neatbildēja, viņa domāja, ko teikt vīram.

“Bļāviens, Vigen! Ne jau par mani iet runa. Es vienkārši pievīlu vīru. Es tev teicu apstāties.”

Vigens pieliecās un apskāva Janu. Viņa ļāvās. Jana nespēja noticēt, cik ātri bija beigusi.

Vigens čukstēja viņai ausī, “Manuprāt Pauls nedusmotos. Iekšēji viņš noteikti zināja, ka tas agri vai vēlu notiks. Un tu taču to izbaudīji, vai ne?”

Jana mazliet nomierinājās. Viņa juta, kā Vigena loceklis berzējas gar viņas augšstilbiem. Viņa juta cik tas ir karsts un mitrs. Viņa to gribēja atkal, šī doma lika viņai atkal uzbudināties. Jana pagrieza galvu, lai paskatītos uz Vigena lielo locekli. Vigens ar rokām maigi glāstīja Janu. Viņa aizvēra acis un viņas mincīte sāka pulsēt. Viņa vēlreiz gribēja to sajust sevī.

“Tu uztraucies par to, ko domās Pauls, es to saprotu. Bet, vai tev neliekas, ka viņam patiktu redzēt, ka tev ir labi? Ar mani?” Vigens jautāja. Viņš turpināja glāstīt Janu un viņas uzbudinājums pieauga.

“Varbūt viņam patiktu…,” Jana atzinās, ieskatoties Vigena rupjajā sejā.

“Un vai tev tas patika….?”

“Jā…,” Jana čukstēja, viņai bija labi.

Vigens skūpstīja Janas kaklu un plecus, “Tad vienkārši izbaudi to, ko tavs vīrs vēlētos.”

Jana atliecās un paskatījās uz Vigenu. Viņas elpa bija kļuvusi smagāka. Vigens pieliecās, lai noskūpstītu Janu uz lūpām. Viņa ļāvās šim skūpstam un atbildēja tam. Drīz Vigena mēle bija viņas mutē un viņa spēlējās ar to. Vigens satvēra Janas roku un virzīja to pie sava locekļa. Jana nepretojās. Viņa apvija savus pirkstus ap lielo, resno locekli. Viņa nedomāja ne par ko citu, viņa vēlreiz to gribēja. Vigens piepacēla vienu no Janas kājām. Viņš pārtrauca skūpstu un ieskatījās Janas acīs.

“Tad, ievadi to sevī,” viņš iedrošināja Janu.

Jana iekoda sev lūpā. Viņa paskatījās uz leju, starp savām kājiņām. Viņa pielika locekļa galviņu pie savas šķirbiņas. Lēnām, centimetru pēc centimetra, tas atkal iegāja Janā.

“Ohhhh! Mmmmm!” Jana noelsās, kad viņas glūdās maksts sieniņas atkal aptvēra Vigena locekli. “Bļāviens! Tas ir tik liels! Lūdzu…., lēnāk!”

Vigens lēnu virzījās uz priekšu, tagad viņš ielauzās Janā mazliet vairāk, kā uz pusi, “Ooooh!”

Jana juta, kā resnais loceklis viņu izstiepa, viņa to izbaudīja. Vigens mazliet izvilka locekli, tad atkal triecās iekšā, 29 gadus jaunajā sievietē. Tad viņš to atkārtoja vairākas reizes. Viņš vēlējās ieiet viņā pilnībā un likt Janai kliegt no baudas. Jana juta, cik ļoti viņa tiek izstiepta, kaut ko tādu viņa juta pirmo reizi dzīvē.

“Lūdzu… lēnāk! Ohhh! Mmmmm!” Janas elpa kļuva saraustīta un strauja.

Vigena straujās kustības turpinājās. Jana neprotestēja, no viņas mutes izplūda tikai elsas. Tas bija labākais, ko viņa bija pieredzējusi dzīvē. Vigens ietriecās viņā pilnībā.

“Mmmmm… Aaaaa… Viiigeeennnn!!!!” Jana kliedza piedzīvojot, jau otro orgasmu.

*********************************************************

“Viiigeeennnn!!!!” Šis kliedziens mani pamodināja no miega.

Es atvēru acis. Gaismas bija ieslēgtas, TV kaut ko vēl rādīja. Es lēnām piecēlos, man reiba galva. Es izslēdzu TV. Es izdzirdēju skaļu vaidu no augšstāva. Jana. Man jāiet pie viņas. Es klupdams devos pa kāpnēm augšup. Kad nokļuvu augšstāvā, es izdzirdēju no mūsu guļamistabas, “Vigen! Bļāviens… tu mani pārplēsīsi.”

Mana galva reiba, bet es sapratu ko dzirdu. Vienkārši nespēju tam noticēt. Es laikam sapņoju. Tuvojoties guļamistabas durvīm es dzirdēju vēl vienu vaidu. Es ieskatījos guļamistabā un ieraudzīju viņus. Jana gulēja uz sāniem, viņa bija iekodusies vienā savā plaukstā. Vigens bija viņai aiz muguras, apķēris Janu, viņš skūpstīja viņas kaklu. Mans acu skaties ceļoja zemāk pa viņu ķermeņiem un es ieraudzīju to, ko nekad neaizmirsīšu. Vigena milzīgais loceklis kustējās manas sievas miklajā mincītē.

Kas te notiek!!! Tādas nebija derības! Vigens turēja vienu Janas kāju piepaceltu un intensīvi kustējās. Janas ķermenis bija iesārtis no karstuma. Likās, ka viņa ir radīta, lai viņu šādi iegūtu. Viņas skaistais dibentiņš sitās